Prostatas vīriešu kastrācija

Posted by LAMBO on 2nd Октябрь 2012

Prostatas vīriešu kastrācija

Hormonālā terapija ir ārstēšanas metode, ko izmanto lokāli izplatīta prostatas vēža gadījumā. Tās mērķis ir apturēt audzēja attīstību. Prostatas vēža šūnu attīstība ir atkarīga no vīriešu dzimumhormoniem — androgēniem. Testosterons ir vissvarīgākais androgēns. Androgēni tiek ražoti gandrīz tikai sēkliniekos. Pētījumi rāda, ka pēc prostatas vēža atkārtošanās pirms metastāzes ir 8 gadi. Vēl 5 gadus no metastāzes brīža līdz pacienta nāvei. Otrkārt, 20% vīriešu par fona hormonālās ārstēšanas prostatas vēža nāves cēlonis nebūs saistīts ar slimību, bet atlikušo nāves cēloni - .Prostatas vēzis ir bieţi sastopama onkoloģiska slimība vīriešiem, kas plaši variē attiecībā uz Pēc androgēnu līmeľa samazināšanās (kastrācija, novecošanās. Suņu kastrācija var samazināt agresivitāti un interesi par kucēm, kā arī kastrācija, jeb implanta ievietošana dzīvnieka organismā, sevišķi vīriešu kārtas suņiem. Kastrācija novērš iespēju dzīvniekam saslimt ar tādām slimībām kā prostatas.

Taču jāatceras un jāsaprot, ka nesterilizēts dzīvnieks nav cilvēks, un ja viņa instinkti tiek slāpēti, bet tieksme visu laiku ierobežota, tas ir kaitīgāk un nežēlīgāk par sterilizāciju vai kastrāciju. Turklāt ir gadījumi, kad tas ir vienkārši nepieciešamas. Kāpēc tas ir jādara? No sākuma, tiksim skaidrībā, kas ir kastrācija un sterilizācija.

Kastrācijas operāciju veic vīriešu dzimuma dzīvnieku pārstāvjiem: ķirurģiskā ceļā izņem abus sēkliniekus. Ja dzīvnieks ir kriptorhs, tad vienu. Sterilizācijas operāciju veic sieviešu dzimuma dzīvnieku pārstāvjiem: ķirurģiskā ceļā izņem reproduktīvos orgānus olnīcas, dzemdi. Kastrācija un sterilizācija aizvien paliek ļoti diskutējama un neviennozīmīga tēma dzīvnieku audzētāju, veterinārārstu un īpašnieku vidū. Tai ir gan piekritēji, gan noliedzēji. Pēdējie parasti ir dzīvnieku saimnieki-iesācēji, kuri maz interesējas par medicīnas iespējām dzīvniekiem.

Cilvēki joprojām dzīvo, vadoties pēc novecojušiem stereotipiem un atklājumiem. Piemēram, vairāki joprojām tic tam, ka dzīvnieki pēc šīm ķirurģiskām procedūrām paliek nervozi un pat agresīvi. Vai arī pretējs viedoklis — pēc sterilizācijas vai kastrācijas dzīvnieks kļūst apātisks, slinks, vairāk guļ. To nebūtu ieteicams veikt dzīvniekiem, kuri ir slimi, kuriem ir sirds un elpceļu slimības, kā arī dzīvniekiem, kuriem ir nosliece uz aptaukošanos. Parasti pēc minētās procedūras aptaukošanās ir vēl izteiktāka, taču šajos gadījumos saimniekam pašam ir rūpīgi jāpadomā, ar ko dzīvnieks tiek barots.

Ja saimnieks dod dzīvniekam ēst visu laiku, tad dzīvnieki, kuriem nav sāta sajūtas, var arī aptaukoties. Kaķus ieteicams kastrēt aptuveni sešu mēnešu vecumā, savukārt suņa kastrēšana atkarīga no šķirnes. Mazo šķirņu suņi nobriest agrāk, lielo šķirņu suņi — vēlāk, tādēļ vecums var variēt no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam. Taču visi gadījumi ir individuāli jāpārrunā ar veterinārārstu, kurš novērtēs mājdzīvnieka veselības stāvokli un, vispareizākajā gadījumā, paņems arī asins analīzes.

Kā norāda eksperts, nokavēt kastrāciju nav iespējams, taču pētījumi liecina - ja dzīvnieks tiek kastrēts līdz pirmajai meklēšanās reizei, risks saslimt ar piena dziedzeru audzējiem tiek samazināts līdz minimumam, savukārt, ja tiek sterilizēts pēc pirmās meklēšanās vai ar katru gadu vēlāk, tad šis risks arvien palielinās. Kā katrai procedūrai, arī mājdzīvnieku sterilizācijai ir savi plusi un mīnusi. Veterinārārsts skaidro, ka ir bijuši gadījumi, kad dzīvnieks pēc kastrācijas vai sterilizācijas izjūt sāpes, tāpēc kļūst agresīvs pret cilvēkiem, taču lielākajā daļā gadījumu, ja brūce tiek apkopta pareizi, notiek tieši pretējais — mājdzīvnieki pēc sterilizēšanas paliek mierīgāki, neskrien prom no mājām un viņiem samazinās iespēja saslimt ar prostatas audzēju suņiem un piena dziedzeru iekaisumiem kaķenēm un kucītēm.

Turklāt gan kaķiem, gan suņiem, ja netiek veikta sterilizācija, rodas daudz lielāks risks saslimt ar slimībām, kas saistītas ar dzimumorgāniem. Tomēr ir arī pētījumi, kas liecina, ka agra kastrācija vai sterilizācija var veicināt displāzijas veidošanos, kā arī rada novirzi uz aptaukošanos. Flutamīds var izraisīt caureju. Tas, cik apgrūtinošas būs hormonālās terapijas blakusparādības, kā arī tas, kad tās parādīsies, katram pacientam izpaužas citādi. Tas ir saistīts ar vispārējo veselības stāvokli, kā arī ar saņemto terapijas veidu. Laika gaitā prostatas vēža šūnas kļūst rezistentas pret hormonālo terapiju, un vēzis atkal sāks attīstīties. To sauc par kastrātrezistentu prostatas vēzi.

Laika posms, kādā šāds vēzis attīstās, katram ir atšķirīgs. Ja kontroles vizītes laikā prostatas specifiskā antigēna PSA līmenis parāda, ka prostatas vēzis nav pilnībā iznīcināts, var būt nepieciešama papildu ārstēšana, lai iznīcinātu visas audzēja šūnas. Biežāk lietotās ārstēšanas metodes:. Go to:. Kādas ir hormonālās terapijas blakusparādības? Pirms 2 dienām, Tiesu sistēma. Pirms 2 dienām, Augstākā izglītība. Pirms 3 dienām, Valsts pārvalde. Pirms 3 dienām, Noziedzība. Pirms 3 dienām, Izglītība. Pirms 2 dienām, Tieslietas. Pirms 2 dienām, Ceļu satiksme. Pirms 2 dienām, Izglītība. LV portāla redakcija. Saņem LV portāla iknedēļas jaunumus e-pastā! Jebkura materiāla izmantošana ir iespējama tikai ar LV portāla redakcijas atļauju.

Realitātē ķīmiskā kastrācija nozīmē to, ka pedofilam, lai mazinātu seksuālo tieksmi, ir jālieto konkrētas zāles, kas samazina testosterona daudzumu. To iedarbība ilgst apmēram mēnesi. Turklāt ir iespējams iegādāties medikamentus, kas neitralizē šo zāļu iedarbību. Zāļu lietošanas laikā ārsti novērojuši arī dažādas blakusparādības, piemēram, vīrietim sāk augt krūtis un parādīties osteoporoze. Pamatā šādas zāles ginekoloģijas praksēs visbiežāk izraksta sievietēm, tāpat medikamentu injicē vīriešiem, kuriem konstatēts prostatas vēzis. Saeimas deputāts, Juridiskās komisijas pārstāvis Andrejs Judins Vienotība to neuzskata par efektīvu līdzekli pedofilijas mazināšanā.

Šāda ārstēšana ir ļoti dārga un iedarbojas tikai tad, ja pats pedofils ir motivēts atbrīvoties no problēmas.

Draudīgs simptoms ir PSA līmeņa strauja paaugstināšanās. Slimības diagnostika agrīnās stadijās ļauj veikt radikālu ārstēšanu - tas noved pie mirstības samazināšanās. Vēlams nosūtīt pacientus izmeklēšanai un tālākai novērošanai specializētos centros, kur ir liela pieredze minēto izmeklējumu veikšanā. Jo lielāka Glīsona skaitļu summa un pozitīvo biopsiju procentuālais daudzums, jo lielāka ir prostatas vēža agresivitāte. Pacientus pēc izmeklēšanas var iedalīt dažādās prostatas vēža aktivitātes riska grupās, kā tas parādīts 6.

Ir izstrādāta standartizēta pieeja prostatas vēža ārstēšanai atkarībā no slimības stadijas. Tomēr ārstēšanas metodes izvēle katram pacientam individuāli ir atkarīga arī no ārstējošā ārsta pieredzes, tālākās novērošanas, dažādu ārstēšanas metožu rezultātu analīzes. Arī pacientam ir jāpiedalās jautājuma izlemšanā par ārstēšanas metodes izvēli. Terapijas metodes izvēles atkarība no vēža attīstības patoģenēzes atspoguļota 2. Radikāla prostatektomija nozīmē prostatas, sēklas pūslīšu izņemšanu, urīnpūšļa kakliņa rezekciju, urīnizvadkanāla pārgriešanu, sekojošu urīnizvadkanāla-urīnpūšļa uretrovezikālas anastomozes izveidošanu un sekojošu iliakālu limfadenektomiju. Tā ir ļoti delikāta operācija, kam nepieciešama skrupuloza, rūpīga anatomiski precīza operēšana, kas ļauj gūt labus funkcionālos rezultātus, bet pareiza pacientu atlase šai operācijai - labus onkoloģiskos rezultātus.

Bal­stoties uz nomogrammām Patin, Katton , var prognozēt audzēja izplatību pirms operācijas un slimības gaitu pēc operācijas. Radikālo prostatektomiju veic divus mēnešus pēc transrektālas prostatas biopsijas vai pēc trīs līdz deviņus mēnešus ilgas sagatavojošas neoadjuvantas hormonterapijas. Pēc radikālās prostatektomijas iespējami sekojoši sarežģījumi. Pēdējo desmit gadu laikā ir plaši ieviesta laparoskopiska radikāla prostatektomija, kā arī robotu izmantošana.

Izdarot laparoskopisku prostatektomiju, attēla palielināšanās rezultātā uzlabojas redzamība operācijas laikā, tādēļ ir vieglāk veikt audu pārdalīšanu un samazināt asins zudumu, kā arī uzlabot šīs operācijas funkcionālos rezultātus, turklāt pēcoperācijas periods norit vieglāk. Lokāli izplatīta metastātiska audzēja ārstēšana ietver arī hormonterapiju 3. Hormonterapija ir prostatas vēža paliatīvas ārstēšanas metode. Rezultāts ir atkarīgs arī no dzīvnieka vecuma, kad tam veic operāciju. Par šo tēmu gan pašlaik pastāv dažādi viedokļi. Piemēram, agrāk tika uzskatīs, ka runčus vislabāk kastrēt pirms 6 mēnešu vecuma, kaķenes — pirms 8.

Šobrīd veterinārārsti neiesaka steigties, jo kastrējot vai sterilizējot dzīvnieku pārāk agri, kad vēl nav īsti sācies, un, protams, beidzies dzimumattīstības posms, šai darbībai var būt arī nepatīkamas sekas. Sekas var izpausties kā proporcionāli ķermenim neattīstīta galva, arī citas ķermeņa daļas; smalka, bērnišķīga balss, bērnišķīgs raksturs, dzīvnieks var gan vizuāli, fiziski, gan garīgi un psiholoģiski palicis neattīstījies līdz galam, ja kastrāciju vai sterilizāciju veic nepareizā vecumā.

Suņi nobriest vēlāk par kaķiem, tāpēc arī kastrāciju un sterilizāciju veic vēlāk. Taču pirms operācijas ir noteikti jāapmeklē savs veterinārārsts, kurš ieteiks pareizo šīs ķirurģiskās manipulācijas laiku. Savukārt, ja šīs operācijas veic vēlu, jau pieaugušā vecumā, pārmaiņas dzīvnieka dzīvē var būt saistītas vien ar dzimumtieksmes samazināšanos un meklēšanās beigšanos kucēm, kaķenēm. Fiziskas izmaiņas nebūs acīmredzamas, arī psiholoģiskās nebūs tik izteiktas. Veterinārārsti iesaka sterilizēt mīluli pirms pirmās meklēšanas, vai pāris mēnešus pēc tās. Nevajadzētu veikt operāciju, kad dzīvnieks meklējas. Asins zudums būs pārāk liels, un tas var kaitēt veselībai. Anna Čeiča-Sultane.

Elpošanas mm un diafragmas krampji traucē elpot. Bieži ir aspirācijas pneimonijas. Spazmu dēļ nevar norīt, nolaist urīnu un veikt defekāciju. Apziņa parasti paliek skaidra, ir nekoriģējams bezmiegs. No dienas tahikardija, skaļi toņi, TA­. No dienas — toņi klusi, sirds paplašināta pat līdz paralīzei. Hormonālā terapija ir ārstēšanas metode, ko izmanto lokāli izplatīta prostatas vēža gadījumā. Tās mērķis ir apturēt audzēja attīstību. Prostatas parenhīmu veido dziedzeri. Dziedzeru izvadi atsevišķi vai savienojoties atveras urīnizvadkanālā. Dihidrotestosterons regulē dziedzeru epitēlija augšanu.

Sekrētu galvenokārt veido ārējo dziedzeru sekrēts. Tas veido lielu procentuālo daļu no ejakulāta un satur daudz lipīdu un proteolītisko fermentu. Prostatas sekrētā ir fruktoze , citronskābe , daudz cinka jonu, prostaglandīnu un fibrinolizīna šķidrina spermu , prostatas-specifisks antigēns, prostatas skābā fosfatāze PAS  — enzīms, kas regulē epitēlija augšanu, metabolismu. Prostatas sekrēta pH ir 6,4. Acīni ne vien izdala sekrētu, bet var arī to uzkrāt. Gadalaikos, kad dzīvnieki izjūt daudz spēcīgāku dzimumtieksmi, suņu un kaķu saimniekiem aktuāls kļūst mīluļu kastrācijas jautājums.

Bieži vien suņiem ir dažādas uzvedības izmaiņas  - suns kļūst seksuāli aktīvs, nevaldāms, iezīmē teritoriju, mūk no mājām, neklausa saimnieku. Suņiem kastrācija   var samazināt agresivitāti   un interesi par kucēm, taču ķirurģiskā kastrācija ir neatgriezeniska un var radīt dažādas veselības problēmas nākotnē. Mēs iesakām -  vispirms pārbaudi, vai nepieciešama tik radikāla metode kā ķirurģiska kastrācija un tikai pēc tam izlem, ko darīt! Maarschalkerweerd, N. Endenburg, J. Kirpensteijn and B. Šobrīd  viena no atzītākajām un saudzīgākajām kastrācijas metodēm pasaulē ir hormonālā kastrācija,  jeb implanta ievietošana dzīvnieka organismā, sevišķi vīriešu kārtas suņiem.

Tā nav operācija, bet vienkārša injekcija, kuras darbības ilgums atkarīgs no dzīvnieka lieluma. Maza auguma suņiem līdz 5 kg un kaķiem tā varētu darboties līdz pat diviem gadiem, lielākiem dzīvniekiem — 6 mēnešus un vairāk. Hormonālā kastrācija dzīvniekiem ir absolūti nekaitīga. Implanta vielas bloķē hipofīzes izdalītos priekšhormonus, tādēļ nenotiek vīrišķo un sievišķo hormonu izstrāde. Implati, jeb hormonālā kastrācija, dzīvniekam ir daudz drošāka un nekaitīgāka, nekā ķirurģiskā kastrācija. Vairākās ES valstīs dzīvnieka ķirurģiska kastrācija ir aizliegta, pieļaujot vien hormonālo kastrāciju, kas tiek uzskatīta par daudz humānāku un dzīvniekam saudzīgāku. Tāpat ir pierādīts, ka daudzas veselības problēmas, piemēram, locītavu slimības, hipotireoze, ar vakcināciju saistītas veselības problēmas, kā arī citas, dzīves laikā iegūtās veselības problēmas, palielinās tieši ķirurģiski kastrētiem dzīvniekiem.

Implanti samazina dzīvnieka dzimumdziņu, tomēr viņš var turpināt izrādīt interesi par pretējo dzimumu. Gan ķirurģiskajai, gan hormonālajai kastrācijai ir arī savi negatīvie aspekti, galvenokārt, dzīvnieku pieņemšanās svarā, jo seksuālie hormoni piedalās arī tauku vielmaiņā un aktīvāk noārda taukus, turklāt, samazinoties dzimumtieksmei, dzīvnieki kļūst mazāk aktīvi. Līdz ar to jāseko līdzi dzīvnieka diētai, jādod liesāka pārtika un dzīvnieks jānodrošina ar regulārām fiziskām aktivitātēm.

Hormonālā kastrācija ir atgriezenisks process. Kad implants beidz savu darbību, un, ja saimnieks nevēlās turpmāk implantu ievietot, suns atgūst savus iepriekšējos paradumus un fizioloģiskās īpašības. Kastrācija novērš iespēju dzīvniekam saslimt ar tādām slimībām kā prostatas hiperplāzija, perianālā adenoma, piometra, dzemdes sagriešanās, dzemdes izkritums, vaginālā hiperplāzija, viltus grūsnība un citām patoloģijām. Taču ķirurģiskā kastrācija var arī  palielināt dažādu slimību, piemēram, ortopēdisko traucējumu, hipotireozes, vecuma demences, kā arī ar vakcinācijām saistīto blakusparādību risku visā atlikušajā dzīves periodā.

Ķirurģiskās kastrācijas laikā veterinārārsts izņem abus sēkliniekus, izdarot nelielu griezumu  starp sēklinieku maisiņiem un dzimumlocekli. Suns operācijas laikā atrodas vispārējā narkozē. Tā kā lietojot narkozi pastāv dažādi riski, tā ir jāizvēlas atbilstoši suņa šķirnei un vecumam. Tiek sagatavots operācijas laukums — noskūts apmatojums, dezinficēta āda. Tad uzklāj sterilu operācijas drānu, lai novērstu infekciju risku. Tiek izdarīts griezums ādā.

Main navigation

10Окт

3 комментариев to “Prostatas vīriešu kastrācija”

  1. Elf1nLied:

    Prostatas biopsija - ar tievu, speciāli šim nolūkam izgatavotu adatu ultrasonogrāfijas kontrolē caur taisno zarnu paņem 10 līdz 12 audu paraugus no prostatas. Biopsiju veic, ja ir radušās aizdomas par prostatas vēzi vai PSA līmenis asinīs ir lielāks par 4 ng/ml. Pirms šīs .Urologs: Ikvienam vīrietim pēc 40 būtu jāveic analīzes prostatas vēža kad slimība ir ļoti ielaista un kad ir tā sauktā kastrācijas rezistence.

  2. Греско:

    vīriešu novēršanu prostatas vēža Tā kā prostatas vēzis ir viena no visvairāk apdraud ar vīriešu daļai iedzīvotāju, jo īpaši tiem, kuri ir vecumā, svarīgākais notikums būs pāreja pārbaudes speciālista ne retāk kā reizi gadā. Atbilstība veselīga dzīvesveida noteikumiem stiprina ķermeņa pretestību problēmām.Slimības norise Prostatas vēzis ir ļaundabīgs audzējs, kurš attīstās prostatas Pēc 60 gadu vecuma prostatas vēzis ir konstatējams katram trešajam vīrietim, pēc 70 Pati vecākā metode ir kastrācija, kad abas oliņas ķirurģiski tiek izņemtas;.

  3. Киба:

    kastrācija daļēju (šajā gadījumā darbība izraisa pārtraukšanas vai ģeneratīvo vai endokrīno funkciju) un pilnīgu (abas funkcijas tiek pārtraukta).. kastrēšanu vīriešu pilngadībai notiek gadījumā, ja cilvēks ir diagnosticēts prostatas vēzis, un divpusēja sēklinieku audzēryryji.maslo-lnyanoe.ru cilvēks rāda noņemšanas sēkliniekos, tādā gadījumā darbība tiek veikta, ko.Tieši jauniem vīriešiem prostatas vēzis bieži norit daudz agresīvākā formā. palīdz metastātiska prostatas vēža slimniekiem, kuriem ir rezistence pret kastrāciju.